The Buddha teaches on the internal and external sense bases regarding it’s not yours (1st), analyzing the eye, sights, consciousness, contact, and feeling for insight and release.

SN 35.101 It’s Not Yours (1st)

“Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ?

Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ dukkhaṁ adukkhamasukhaṁ tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. …pe…

Jivhā na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Rasā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Jivhāviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Jivhāsamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ dukkhaṁ adukkhamasukhaṁ tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati …pe….

Mano na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Dhammā na tumhākaṁ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Manoviññāṇaṁ na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Manosamphasso na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ dukkhaṁ adukkhamasukhaṁ tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya ḍaheyya yathāpaccayaṁ kareyya, api nu tumhākaṁ evamassa: ‘amhe jano harati ḍahati yathāpaccayaṁ karotī’”ti?

“No hetaṁ, bhante”. “Taṁ kissa hetu”? “Na hi no etaṁ, bhante, attā attaniyaṁ vā”ti.

“Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṁcakkhuviññāṇaṁcakkhusamphasso …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ dukkhaṁ adukkhamasukhaṁ tampi na tumhākaṁ. Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Reference Translation by Bhikkhu Sujato (CC0).

“Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha.

“Mendicants, give up what’s not yours.

Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

Giving it up will be for your welfare and happiness.

Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ?

And what isn’t yours?

Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ.

The eye isn’t yours: give it up.

Taṁ pajahatha.

Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

Giving it up will be for your welfare and happiness.

Rūpā na tumhākaṁ.

Sights …

Te pajahatha.

Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti.

Cakkhuviññāṇaṁ na tumhākaṁ.

Eye consciousness …

Taṁ pajahatha.

Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

Cakkhusamphasso na tumhākaṁ.

Eye contact …

Taṁ pajahatha.

So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati.

Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ dukkhaṁ adukkhamasukhaṁ tampi na tumhākaṁ.

The pleasant, painful, or neutral feeling that arises dependent on eye contact isn’t yours: give it up.

Taṁ pajahatha.

Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

Giving it up will be for your welfare and happiness.

…pe…

Jivhā na tumhākaṁ.

The ear … nose … tongue … body …

Taṁ pajahatha.

vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati.

Rasā na tumhākaṁ.

Te pajahatha.

Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti.

Jivhāviññāṇaṁ na tumhākaṁ.

Taṁ pajahatha.

Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

Jivhāsamphasso na tumhākaṁ.

Taṁ pajahatha.

So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati.

Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ dukkhaṁ adukkhamasukhaṁ tampi na tumhākaṁ.

Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati …pe….

Mano na tumhākaṁ.

The mind isn’t yours: give it up.

Taṁ pajahatha.

So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati.

Giving it up will be for your welfare and happiness.

Dhammā na tumhākaṁ.

Ideas …

Te pajahatha.

Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti.

Manoviññāṇaṁ na tumhākaṁ.

Mind consciousness …

Taṁ pajahatha.

Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

Manosamphasso na tumhākaṁ.

Mind contact …

Taṁ pajahatha.

So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati.

Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ dukkhaṁ adukkhamasukhaṁ tampi na tumhākaṁ.

The pleasant, painful, or neutral feeling that arises dependent on mind contact isn’t yours: give it up.

Taṁ pajahatha.

Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

Giving it up will be for your welfare and happiness.

Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya ḍaheyya yathāpaccayaṁ kareyya,

Suppose a person was to carry off the grass, sticks, branches, and leaves in this Jeta’s Grove, or burn them, or do what they want with them.

api nu tumhākaṁ evamassa:

Would you think:

‘amhe jano harati ḍahati yathāpaccayaṁ karotī’”ti?

‘This person is carrying us off, burning us, or doing what they want with us’?”

“No hetaṁ, bhante”.

“No, sir.

“Taṁ kissa hetu”?

Why is that?

“Na hi no etaṁ, bhante, attā attaniyaṁ vā”ti.

Because to us that’s neither self nor belonging to self.”

“Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṁ.

“In the same way, the eye isn’t yours: give it up.

Taṁ pajahatha.

Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati.

Giving it up will be for your welfare and happiness. …

Rūpā na tumhākaṁ

cakkhuviññāṇaṁ

cakkhusamphasso …pe…

yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ dukkhaṁ adukkhamasukhaṁ tampi na tumhākaṁ.

The pleasant, painful, or neutral feeling that arises dependent on mind contact isn’t yours: give it up.

Taṁ pajahatha.

Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti.

Giving it up will be for your welfare and happiness.”

Aṭṭhamaṁ.

Topics & Qualities:

Giving

Giving

The act of generosity, sharing, or offering to others without expecting anything in return. Giving is considered a foundational virtue in Buddhist practice, fostering selflessness and compassion.

Also known as: generosity, charity, donation, almsgiving, donating, philanthropy, providing with, gift with
Pāli: dāna
View all discourses →
Happiness

Happiness

Bodily ease and comfort; a pleasant feeling experienced with the body. In the third jhāna, one dwells experiencing this pleasure with the body. It is abandoned, along with bodily pain, for the fourth jhāna to arise.

Also known as: pleasant abiding, positive state of mind, sense of ease
Pāli: sukha
View all discourses →

Last updated on July 27, 2026