Venerable Sāriputta instructs the Saṅgha on proper deportment for a forest-dwelling mendicant who enters the community—covering conduct, restraint, and meditation practice.

MN 69 With Gulissāni

Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Tena kho pana samayena goliyāni nāma bhikkhu āraññiko padasamācāro saṅghamajjhe osaṭo hoti kenacideva karaṇīyena. Tatra kho āyasmā sāriputto goliyāniṁ bhikkhuṁ ārabbha bhikkhū āmantesi:

“Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabbaṁ sappatissena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabbaṁ sappatissena.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena bhavitabbaṁ: ‘iti there ca bhikkhū nānupakhajja nisīdissāmi nave ca bhikkhū na āsanena paṭibāhissāmī’ti. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto na āsanakusalo hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā āsanakusalo na hotī’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena bhavitabbaṁ.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena ābhisamācārikopi dhammo jānitabbo. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto ābhisamācārikampi dhammaṁ na jānāti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā ābhisamācārikampi dhammaṁ na jānātī’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena ābhisamācārikopi dhammo jānitabbo.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo nātidivā paṭikkamitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto atikālena gāmaṁ pavisati atidivā paṭikkamati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā atikālena gāmaṁ pavisati atidivā paṭikkamatī’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo, nātidivā paṭikkamitabbaṁ.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjati, tassa bhavanti vattāro. ‘Ayaṁ nūnimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena viharato vikālacariyā bahulīkatā, tamenaṁ saṅghagatampi samudācaratī’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjitabbaṁ.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena anuddhatena bhavitabbaṁ acapalena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto uddhato hoti capalo, tassa bhavanti vattāro. ‘Idaṁ nūnimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena viharato uddhaccaṁ cāpalyaṁ bahulīkataṁ, tamenaṁ saṅghagatampi samudācaratī’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena anuddhatena bhavitabbaṁ acapalena.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṁ avikiṇṇavācena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto mukharo hoti vikiṇṇavāco, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā mukharo vikiṇṇavāco’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṁ avikiṇṇavācena.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena suvacena bhavitabbaṁ kalyāṇamittena. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto dubbaco hoti pāpamitto, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā dubbaco pāpamitto’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena suvacena bhavitabbaṁ kalyāṇamittena.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu indriyesu aguttadvāro hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā indriyesu aguttadvāro’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaṁ.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu bhojane amattaññū hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā bhojane amattaññū’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabbaṁ.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā jāgariyaṁ anuyuttena bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu jāgariyaṁ ananuyutto hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā jāgariyaṁ ananuyutto’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā jāgariyaṁ anuyuttena bhavitabbaṁ.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā āraddhavīriyena bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu kusīto hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā kusīto’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā āraddhavīriyena bhavitabbaṁ.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā upaṭṭhitassatinā bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu muṭṭhassatī hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā muṭṭhassatī’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā upaṭṭhitassatinā bhavitabbaṁ.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā samāhitena bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu asamāhito hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā asamāhito’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā samāhitena bhavitabbaṁ.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṁ. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu duppañño hoti, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā duppañño’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṁ.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo. Santāvuso, āraññikaṁ bhikkhuṁ abhidhamme abhivinaye pañhaṁ pucchitāro. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu abhidhamme abhivinaye pañhaṁ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā abhidhamme abhivinaye pañhaṁ puṭṭho na sampāyatī’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha yogo karaṇīyo. Santāvuso, āraññikaṁ bhikkhuṁ ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṁ pucchitāro. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṁ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṁ puṭṭho na sampāyatī’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha yogo karaṇīyo.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā uttari manussadhamme yogo karaṇīyo. Santāvuso, āraññikaṁ bhikkhuṁ uttari manussadhamme pañhaṁ pucchitāro. Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu uttari manussadhamme pañhaṁ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro. ‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā yassatthāya pabbajito tamatthaṁ na jānātī’ti tassa bhavanti vattāro. Tasmā āraññikena bhikkhunā uttari manussadhamme yogo karaṇīyo”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “āraññikeneva nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā udāhu gāmantavihārināpī”ti?

“Āraññikenāpi kho, āvuso moggallāna, bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā pageva gāmantavihārinā”ti.

Goliyānisuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ.

Reference Translation by Bhikkhu Sujato (CC0).

Evaṁ me sutaṁ

So I have heard.

ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

At one time the Buddha was staying near Rājagaha, in the Bamboo Grove, the squirrels’ feeding ground.

Tena kho pana samayena goliyāni nāma bhikkhu āraññiko padasamācāro saṅghamajjhe osaṭo hoti kenacideva karaṇīyena.

Now at that time a wilderness mendicant of boorish behavior named Gulissāni had come down to the midst of the Saṅgha on some business.

Tatra kho āyasmā sāriputto goliyāniṁ bhikkhuṁ ārabbha bhikkhū āmantesi:

There Venerable Sāriputta spoke to the mendicants about Gulissāni:

“Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabbaṁ sappatissena.

“Reverends, a wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha should have respect and reverence for his spiritual companions.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso, tassa bhavanti vattāro.

If he doesn’t, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he has no respect and reverence for his spiritual companions?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabbaṁ sappatissena.

That’s why a wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha should have respect and reverence for his spiritual companions.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena bhavitabbaṁ:

A wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha should be careful where he sits, thinking:

‘iti there ca bhikkhū nānupakhajja nisīdissāmi nave ca bhikkhū na āsanena paṭibāhissāmī’ti.

‘I shall sit so that I don’t intrude on the senior monks and I don’t block the junior monks from a seat.’

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto na āsanakusalo hoti, tassa bhavanti vattāro.

If he doesn’t, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā āsanakusalo na hotī’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he’s not careful where he sits?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena bhavitabbaṁ.

That’s why a wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha should be careful where he sits.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena ābhisamācārikopi dhammo jānitabbo.

A wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha should know even the supplementary regulations.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto ābhisamācārikampi dhammaṁ na jānāti, tassa bhavanti vattāro.

If he doesn’t, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā ābhisamācārikampi dhammaṁ na jānātī’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he doesn’t even know the supplementary regulations?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena ābhisamācārikopi dhammo jānitabbo.

That’s why a wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha should know even the supplementary regulations.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo nātidivā paṭikkamitabbaṁ.

A wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha shouldn’t enter the village too early or return too late in the day.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto atikālena gāmaṁ pavisati atidivā paṭikkamati, tassa bhavanti vattāro.

If he does so, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā atikālena gāmaṁ pavisati atidivā paṭikkamatī’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he enters the village too early or returns too late in the day?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo, nātidivā paṭikkamitabbaṁ.

That’s why a wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha shouldn’t enter the village too early or return too late in the day.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjitabbaṁ.

A wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha shouldn’t visit families before or after the meal.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjati, tassa bhavanti vattāro.

If he does so, there’ll be some who say:

‘Ayaṁ nūnimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena viharato vikālacariyā bahulīkatā, tamenaṁ saṅghagatampi samudācaratī’ti

‘This wilderness venerable, staying alone and autonomous in the wilderness, must be used to wandering about at the wrong time, since he behaves like this when he’s come to the Saṅgha.’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṁ pacchābhattaṁ kulesu cārittaṁ āpajjitabbaṁ.

That’s why a wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha shouldn’t visit families before or after the meal.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena anuddhatena bhavitabbaṁ acapalena.

A wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha shouldn’t be restless and fickle.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto uddhato hoti capalo, tassa bhavanti vattāro.

If he is, there’ll be some who say:

‘Idaṁ nūnimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena viharato uddhaccaṁ cāpalyaṁ bahulīkataṁ, tamenaṁ saṅghagatampi samudācaratī’ti

‘This wilderness venerable, staying alone and autonomous in the wilderness, must be used to being restless and fickle, since he behaves like this when he’s come to the Saṅgha.’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena anuddhatena bhavitabbaṁ acapalena.

That’s why a wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha shouldn’t be restless and fickle.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṁ avikiṇṇavācena.

A wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha shouldn’t be scurrilous and loose-tongued.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto mukharo hoti vikiṇṇavāco, tassa bhavanti vattāro.

If he is, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā mukharo vikiṇṇavāco’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he’s scurrilous and loose-tongued?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṁ avikiṇṇavācena.

That’s why a wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha shouldn’t be scurrilous and loose-tongued.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena suvacena bhavitabbaṁ kalyāṇamittena.

A wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha should be easy to admonish, with good friends.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto dubbaco hoti pāpamitto, tassa bhavanti vattāro.

If he’s hard to admonish, with bad friends, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā dubbaco pāpamitto’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he’s hard to admonish, with bad friends?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena suvacena bhavitabbaṁ kalyāṇamittena.

That’s why a wilderness monk who has come to stay in the Saṅgha should be easy to admonish, with good friends.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaṁ.

A wilderness monk should guard the sense doors.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu indriyesu aguttadvāro hoti, tassa bhavanti vattāro.

If he doesn’t, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā indriyesu aguttadvāro’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he doesn’t guard the sense doors?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaṁ.

That’s why a wilderness monk should guard the sense doors.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabbaṁ.

A wilderness monk should eat in moderation.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu bhojane amattaññū hoti, tassa bhavanti vattāro.

If he doesn’t, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā bhojane amattaññū’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he eats too much?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabbaṁ.

That’s why a wilderness monk should eat in moderation.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā jāgariyaṁ anuyuttena bhavitabbaṁ.

A wilderness monk should be committed to wakefulness.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu jāgariyaṁ ananuyutto hoti, tassa bhavanti vattāro.

If he isn’t, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā jāgariyaṁ ananuyutto’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he’s not committed to wakefulness?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā jāgariyaṁ anuyuttena bhavitabbaṁ.

That’s why a wilderness monk should be committed to wakefulness.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā āraddhavīriyena bhavitabbaṁ.

A wilderness monk should be energetic.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu kusīto hoti, tassa bhavanti vattāro.

If he isn’t, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā kusīto’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he’s not energetic?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā āraddhavīriyena bhavitabbaṁ.

That’s why a wilderness monk should be energetic.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā upaṭṭhitassatinā bhavitabbaṁ.

A wilderness monk should be mindful.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu muṭṭhassatī hoti, tassa bhavanti vattāro.

If he isn’t, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā muṭṭhassatī’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he’s not mindful?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā upaṭṭhitassatinā bhavitabbaṁ.

That’s why a wilderness monk should be mindful.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā samāhitena bhavitabbaṁ.

A wilderness monk should have immersion.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu asamāhito hoti, tassa bhavanti vattāro.

If he doesn’t, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā asamāhito’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he doesn’t have immersion?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā samāhitena bhavitabbaṁ.

That’s why a wilderness monk should have immersion.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṁ.

A wilderness monk should be wise.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu duppañño hoti, tassa bhavanti vattāro.

If he isn’t, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā duppañño’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he’s not wise?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṁ.

That’s why a wilderness monk should be wise.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo.

A wilderness monk should make an effort in regards to the teaching and training.

Santāvuso, āraññikaṁ bhikkhuṁ abhidhamme abhivinaye pañhaṁ pucchitāro.

There are those who will question a wilderness monk about the teaching and training.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu abhidhamme abhivinaye pañhaṁ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro.

If he is stumped, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā abhidhamme abhivinaye pañhaṁ puṭṭho na sampāyatī’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he is stumped by a question about the teaching and training?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo.

That’s why a wilderness monk should make an effort to learn the teaching and training.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha yogo karaṇīyo.

A wilderness monk should practice meditation to realize the peaceful liberations that are formless, transcending form.

Santāvuso, āraññikaṁ bhikkhuṁ ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṁ pucchitāro.

There are those who will question a wilderness monk about the formless liberations.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṁ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro.

If he is stumped, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha pañhaṁ puṭṭho na sampāyatī’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he is stumped by a question about the formless liberations?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā tattha yogo karaṇīyo.

That’s why a wilderness monk should practice meditation to realize the peaceful liberations that are formless, transcending form.

Āraññikenāvuso, bhikkhunā uttari manussadhamme yogo karaṇīyo.

A wilderness monk should practice meditation to realize the superhuman state.

Santāvuso, āraññikaṁ bhikkhuṁ uttari manussadhamme pañhaṁ pucchitāro.

There are those who will question a wilderness monk about the superhuman state.

Sace, āvuso, āraññiko bhikkhu uttari manussadhamme pañhaṁ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro.

If he is stumped, there’ll be some who say:

‘Kiṁ panimassāyasmato āraññikassa ekassāraññe serivihārena yo ayamāyasmā yassatthāya pabbajito tamatthaṁ na jānātī’ti

‘What’s the point of this wilderness venerable’s staying alone and autonomous in the wilderness, since he doesn’t know the goal for which he went forth?’

tassa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññikena bhikkhunā uttari manussadhamme yogo karaṇīyo”ti.

That’s why a wilderness monk should practice meditation to realize the superhuman state.”

Evaṁ vutte, āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:

When Venerable Sāriputta said this, Venerable Mahāmoggallāna said to him,

“āraññikeneva nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā udāhu gāmantavihārināpī”ti?

“Reverend Sāriputta, should these things be undertaken and followed only by wilderness monks, or by those who live within a village as well?”

“Āraññikenāpi kho, āvuso moggallāna, bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā pageva gāmantavihārinā”ti.

“Reverend Moggallāna, these things should be undertaken and followed by wilderness monks, and still more by those who live within a village.”

Goliyānisuttaṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ.

Topics & Qualities:

Anger

Anger

A burning surge of aversion that erupts against people or situations, scorching clarity and kindness. It distorts perception and drives speech and action toward harm.

Also known as: rage, wrath, fury, indignation
Pāli: kodha, kopa
View all discourses →
Collectedness

Collectedness

A mental quality of composure where awareness is gathered, steady, rather than scattered or tense. In such collectedness, supported by mindfulness and right view, experience is clearly known and can be wisely contemplated.

Also known as: mental composure, stability of mind, stillness of mind, concentration, undistracted awareness
Pāli: samādhi, samāhita, susamāhita, sammāsamādhi
View all discourses →
Ethical conduct

Ethical conduct

A disciplined way of living grounded in harmlessness and integrity. Ethical conduct restrains the body and speech from harm, purifies behavior, and forms the foundation for collectedness and wisdom.

Also known as: moral integrity, right action, virtue
Pāli: sīla, sammākammanta
View all discourses →
Mindfulness

Mindfulness

Active presence of mind and lucid retention; the faculty that remembers the Dhamma, anchors attention to the chosen object or present experience, and guards the mind against unwholesome states.

Also known as: recollecting, remembering, keeping in mind, presence, awareness
Pāli: sati, anussati
View all discourses →
Solitude

Solitude

Physical seclusion from crowds and mental seclusion from unwholesome states. It provides the quietude necessary for the mind to settle, detach from worldly entanglements, and develop deep collectedness.

Also known as: seclusion, privacy, aloofness, non-association
Pāli: viveka, asaṃsaṭṭha
View all discourses →

Last updated on July 27, 2026