The Buddha expounds what bodily, verbal, and mental conduct should and should not be cultivated, culminating in the triple training of ethics, mind, and wisdom that ends defilements.

MN 114 What Should and Should Not Be Cultivated

Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

“sevitabbāsevitabbaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

“Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ kāyasamācāraṁ.

Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ vacīsamācāraṁ.

Manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ manosamācāraṁ.

Cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ cittuppādaṁ.

Saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhaṁ.

Diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhaṁ.

Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan”ti.

Evaṁ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: “imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi.

‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu; adinnādāyī kho pana hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ araññagataṁ taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti; kāmesumicchācārī kho pana hoti, māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti evarūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati; adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ araññagataṁ taṁ nādinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti; kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti evarūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

‘Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ vacīsamācāran’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo vacīsamācāro sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco musāvādī hoti. Sabhāgato parisāgato ñātimajjhagato pūgamajjhagato rājakulamajjhagato abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti so ajānaṁ āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ āha: ‘na jānāmī’ti; apassaṁ āha: ‘passāmī’ti, passaṁ āha: ‘na passāmī’tiiti attahetu parahetu āmisakiñcikkhahetu sampajānamusā bhāsitā hoti; pisuṇavāco kho pana hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāyaiti samaggānaṁ bhettā, bhinnānaṁ anuppadātā, vaggārāmo, vaggarato, vagganandī, vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti; pharusavāco kho pana hoti, vācā kaṇḍakā kakkasā pharusā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti; samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ evarūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhāgato parisāgato ñātimajjhagato pūgamajjhagato rājakulamajjhagato abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti so ajānaṁ āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ āha: ‘passāmī’tiiti attahetu parahetu āmisakiñcikkhahetu na sampajānamusā bhāsitā hoti; pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāyaiti bhinnānaṁ sandhātā sahitānaṁ anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti; pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti; samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ evarūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ vacīsamācāran’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

‘Manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ manosamācāran’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo manosamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo manosamācāro sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ abhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti; byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā haññantu vajjhantu ucchijjantu vinassantu ahesun’ti evarūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ nābhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti; abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attānaṁ pariharantū’ti evarūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ manosamācāran’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

‘Cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ cittuppādan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo cittuppādo na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo cittuppādo sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatena cetasā viharati; byāpādavā hoti, byāpādasahagatena cetasā viharati; vihesavā hoti, vihesāsahagatena cetasā viharati evarūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, anabhijjhāsahagatena cetasā viharati; abyāpādavā hoti, abyāpādasahagatena cetasā viharati; avihesavā hoti, avihesāsahagatena cetasā viharati evarūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ cittuppādan’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

‘Saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo saññāpaṭilābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo saññāpaṭilābho sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatāya saññāya viharati; byāpādavā hoti, byāpādasahagatāya saññāya viharati; vihesavā hoti, vihesāsahagatāya saññāya viharati evarūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, anabhijjhāsahagatāya saññāya viharati; abyāpādavā hoti, abyāpādasahagatāya saññāya viharati; avihesavā hoti, avihesāsahagatāya saññāya viharati evarūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhan’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

‘Diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo diṭṭhipaṭilābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantievarūpo diṭṭhipaṭilābho sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, bhante, ekacco evaṁdiṭṭhiko hoti: ‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti evarūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, bhante, ekacco evaṁdiṭṭhiko hoti: ‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti evarūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhan’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo attabhāvapaṭilābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo attabhāvapaṭilābho sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Sabyābajjhaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; abyābajjhaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato pariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, sāriputta. Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi.

‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo kāyasamācāro sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Idha, sāriputta, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu; adinnādāyī kho pana hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ araññagataṁ taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti; kāmesumicchācārī kho pana hoti, māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti evarūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

Kathaṁrūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha, sāriputta, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati; adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ araññagataṁ taṁ nādinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti; kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti evarūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe… manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe… cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe… saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe… diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe….

‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo attabhāvapaṭilābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo attabhāvapaṭilābho sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? Sabyābajjhaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti; abyābajjhaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato pariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo.

Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; sotaviññeyyaṁ saddampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi; ghānaviññeyyaṁ gandhampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; jivhāviññeyyaṁ rasampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi; manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca:

“imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi.

‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ na sevitabbaṁ; yathārūpañca kho, bhante, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevitabbaṁ. ‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Sotaviññeyyaṁ saddampāhaṁ, sāriputta …pe… evarūpo sotaviññeyyo saddo na sevitabboevarūpo sotaviññeyyo saddo sevitabboevarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabboevarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabboevarūpo jivhāviññeyyo raso na sevitabboevarūpo jivhāviññeyyo raso sevitabbokāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbampāhaṁ, sāriputtaevarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabboevarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo. ‘Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

Yathārūpaṁ, bhante, manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo. ‘Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, sāriputta. Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi.

‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, sāriputta, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ na sevitabbaṁ; yathārūpañca kho, sāriputta, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevitabbaṁ. ‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Sotaviññeyyaṁ saddampāhaṁ, sāriputta …pe… evarūpo sotaviññeyyo saddo na sevitabboevarūpo sotaviññeyyo saddo sevitabboevarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabboevarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabboevarūpo jivhāviññeyyo raso na sevitabboevarūpo jivhāviññeyyo raso sevitabboevarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabboevarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo.

Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta …pe… evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabboevarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo. ‘Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo.

Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampi …pe… piṇḍapātaṁpāhaṁ, sāriputtasenāsanaṁpāhaṁ, sāriputtagāmampāhaṁ, sāriputtanigamampāhaṁ, sāriputtanagarampāhaṁ, sāriputtajanapadampāhaṁ, sāriputtapuggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca:

“imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. ‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cīvaraṁ na sevitabbaṁ; yathārūpañca kho, bhante, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cīvaraṁ sevitabbaṁ. ‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Piṇḍapātaṁpāhaṁ, sāriputta …pe… evarūpo piṇḍapāto na sevitabboevarūpo piṇḍapāto sevitabbosenāsanaṁpāhaṁ, sāriputta …pe… evarūpaṁ senāsanaṁ na sevitabbaṁevarūpaṁ senāsanaṁ sevitabbaṁgāmampāhaṁ, sāriputta …pe… evarūpo gāmo na sevitabboevarūpo gāmo sevitabboevarūpo nigamo na sevitabboevarūpo nigamo sevitabboevarūpaṁ nagaraṁ na sevitabbaṁevarūpaṁ nagaraṁ sevitabbaṁevarūpo janapado na sevitabboevarūpo janapado sevitabbo. ‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, bhante, puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo puggalo na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, puggalaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo puggalo sevitabbo. ‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttanti.

Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

“Sādhu sādhu, sāriputta. Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi.

‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, sāriputta, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cīvaraṁ na sevitabbaṁ; yathārūpañca kho, sāriputta, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cīvaraṁ sevitabbaṁ. ‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

(Yathā paṭhamaṁ tathā vitthāretabbaṁ) Evarūpo piṇḍapātoevarūpaṁ senāsanaṁevarūpo gāmoevarūpo nigamoevarūpaṁ nagaraṁevarūpo janapado.

‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? Yathārūpaṁ, sāriputta, puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo puggalo na sevitabbo; yathārūpañca kho, sāriputta, puggalaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo puggalo sevitabbo. ‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo.

Sabbepi ce, sāriputta, khattiyā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyyuṁ, sabbesānampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbepi ce, sāriputta, brāhmaṇā …pe… sabbepi ce, sāriputta, vessāsabbepi ce, sāriputta, suddā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyyuṁ, sabbesānampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sadevakopi ce, sāriputta, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyya, sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.

Sevitabbāsevitabbasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ.

Reference Translation by Bhikkhu Sujato (CC0).

Evaṁ me sutaṁ

So I have heard.

ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

At one time the Buddha was staying near Sāvatthī in Jeta’s Grove, Anāthapiṇḍika’s monastery.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:

There the Buddha addressed the mendicants,

“bhikkhavo”ti.

“Mendicants!”

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.

“Venerable sir,” they replied.

Bhagavā etadavoca:

The Buddha said this:

“sevitabbāsevitabbaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi.

“Mendicants, I will teach you an exposition of the teaching on what should and should not be cultivated.

Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

Listen and apply your mind well, I will speak.”

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.

“Yes, sir,” they replied.

Bhagavā etadavoca:

The Buddha said this:

“Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

“I say that there are two kinds of bodily behavior:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ kāyasamācāraṁ.

And each of these is a kind of bodily behavior.

Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

I say that there are two kinds of verbal behavior:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ vacīsamācāraṁ.

And each of these is a kind of verbal behavior.

Manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

I say that there are two kinds of mental behavior:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ manosamācāraṁ.

And each of these is a kind of mental behavior.

Cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

I say that there are two arisings of thought:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ cittuppādaṁ.

And each of these is an arising of thought.

Saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

I say that there are two acquisitions of perception:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhaṁ.

And each of these is an acquisition of perception.

Diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

I say that there are two acquisitions of views:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhaṁ.

And each of these is an acquisition of views.

Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

I say that there are two kinds of incarnation:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan”ti.

And these are equally incarnation.”

Evaṁ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca:

When he said this, Venerable Sāriputta said to the Buddha,

“imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi.

“Sir, this is how I understand the detailed meaning of the Buddha’s brief statement.

‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of bodily behavior:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti

And each of these is a kind of bodily behavior.’

iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā.

That’s what the Buddha said,

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

but why did he say it?

Yathārūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo;

You should not cultivate the kind of bodily behavior which causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

yathārūpañca kho, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo.

And you should cultivate the kind of bodily behavior which causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?

And what kind of bodily behavior causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline?

Idha, bhante, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu;

It’s when someone kills living creatures. They’re violent, bloody-handed, a hardened killer, merciless to living beings.

adinnādāyī kho pana hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ araññagataṁ taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti;

They steal. With the intention to commit theft, they take the wealth or belongings of others from village or wilderness.

kāmesumicchācārī kho pana hoti, māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti

They commit sexual misconduct. They have sexual relations with women who have their mother, father, both mother and father, brother, sister, relatives, or clan as guardian. They have sexual relations with a woman who is protected on principle, or who has a husband, or whose violation is punishable by law, or even one who has been garlanded as a token of betrothal.

evarūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

That kind of bodily behavior causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?

And what kind of bodily behavior causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow?

Idha, bhante, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati;

It’s when someone gives up killing living creatures. They renounce the rod and the sword. They’re scrupulous and kind, living full of sympathy for all living beings.

adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ araññagataṁ taṁ nādinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti;

They give up stealing. They don’t, with the intention to commit theft, take the wealth or belongings of others from village or wilderness.

kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti

They give up sexual misconduct. They don’t have sexual relations with women who have their mother, father, both mother and father, brother, sister, relatives, or clan as guardian. They don’t have sexual relations with a woman who is protected on principle, or who has a husband, or whose violation is punishable by law, or even one who has been garlanded as a token of betrothal.

evarūpaṁ, bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

That kind of bodily behavior causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of bodily behavior:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti

And each of these is a kind of bodily behavior.’

iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

That’s what the Buddha said, and this is why he said it.

‘Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of verbal behavior:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ vacīsamācāran’ti

And each of these is a kind of verbal behavior.’

iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā.

That’s what the Buddha said,

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

but why did he say it?

Yathārūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo;

You should not cultivate the kind of verbal behavior which causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

yathārūpañca kho, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo vacīsamācāro sevitabbo.

And you should cultivate the kind of verbal behavior which causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?

And what kind of verbal behavior causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline?

Idha, bhante, ekacco musāvādī hoti. Sabhāgato parisāgato ñātimajjhagato pūgamajjhagato rājakulamajjhagato abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti so ajānaṁ āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ āha: ‘na jānāmī’ti; apassaṁ āha: ‘passāmī’ti, passaṁ āha: ‘na passāmī’tiiti attahetu parahetu āmisakiñcikkhahetu sampajānamusā bhāsitā hoti;

It’s when someone lies. They’re summoned to a council, an assembly, a family meeting, a guild, or to the royal court, and asked to bear witness: ‘Please, my man, say what you know.’ Not knowing, they say ‘I know.’ Knowing, they say ‘I don’t know.’ Not seeing, they say ‘I see.’ And seeing, they say ‘I don’t see.’ So they deliberately lie for the sake of themselves or another, or for some trivial worldly reason.

pisuṇavāco kho pana hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāyaiti samaggānaṁ bhettā, bhinnānaṁ anuppadātā, vaggārāmo, vaggarato, vagganandī, vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti;

They backbite. They repeat in one place what they heard in another so as to divide people against each other. And so they divide those who are harmonious, supporting division, delighting in division, loving division, speaking words that promote division.

pharusavāco kho pana hoti, vācā kaṇḍakā kakkasā pharusā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti;

They speak harshly. They use the kinds of words that are cruel, nasty, hurtful, offensive, bordering on anger, not leading to immersion.

samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ

They talk nonsense. Their speech is untimely, and is neither factual nor beneficial. It has nothing to do with the teaching or the training. Their words have no value, and are untimely, unreasonable, rambling, and pointless.

evarūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

That kind of verbal behavior causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?

And what kind of verbal behavior causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow?

Idha, bhante, ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhāgato parisāgato ñātimajjhagato pūgamajjhagato rājakulamajjhagato abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti so ajānaṁ āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ āha: ‘passāmī’tiiti attahetu parahetu āmisakiñcikkhahetu na sampajānamusā bhāsitā hoti;

It’s when a certain person gives up lying. They’re summoned to a council, an assembly, a family meeting, a guild, or to the royal court, and asked to bear witness: ‘Please, my man, say what you know.’ Not knowing, they say ‘I don’t know.’ Knowing, they say ‘I know.’ Not seeing, they say ‘I don’t see.’ And seeing, they say ‘I see.’ So they don’t deliberately lie for the sake of themselves or another, or for some trivial worldly reason.

pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāyaiti bhinnānaṁ sandhātā sahitānaṁ anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti;

They give up backbiting. They don’t repeat in one place what they heard in another so as to divide people against each other. Instead, they reconcile those who are divided and support those who are united, delighting in harmony, loving harmony, speaking words that promote harmony.

pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti;

They give up harsh speech. They speak in a way that’s mellow, pleasing to the ear, endearing, going to the heart, polite, likable and agreeable to the people.

samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ

They give up talking nonsense. Their words are timely, true, and meaningful, in line with the teaching and training. They say things at the right time which are valuable, reasonable, succinct, and beneficial.

evarūpaṁ, bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

That kind of verbal behavior causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

‘Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of verbal behavior:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ vacīsamācāran’ti

And each of these is a kind of verbal behavior.’

iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

That’s what the Buddha said, and this is why he said it.

‘Manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of mental behavior:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ manosamācāran’ti

And each of these is a kind of mental behavior.’

iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā.

That’s what the Buddha said,

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

but why did he say it?

Yathārūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo manosamācāro na sevitabbo;

You should not cultivate the kind of mental behavior which causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

yathārūpañca kho, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo manosamācāro sevitabbo.

And you should cultivate the kind of mental behavior which causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?

And what kind of mental behavior causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline?

Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ abhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti;

It’s when someone is covetous. They covet the wealth and belongings of others: ‘Oh, if only their belongings were mine!’

byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā haññantu vajjhantu ucchijjantu vinassantu ahesun’ti

They have ill will and malicious intentions: ‘May these sentient beings be killed, slaughtered, slain, destroyed, or annihilated!’

evarūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

That kind of mental behavior causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?

And what kind of mental behavior causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow?

Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ nābhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti;

It’s when someone is content. They don’t covet the wealth and belongings of others: ‘Oh, if only their belongings were mine!’

abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attānaṁ pariharantū’ti

They have a kind heart and loving intentions: ‘May these sentient beings live free of enmity and ill will, untroubled and happy!’

evarūpaṁ, bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

That kind of mental behavior causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

‘Manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of mental behavior:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ manosamācāran’ti

And each of these is a kind of mental behavior.’

iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

That’s what the Buddha said, and this is why he said it.

‘Cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two arisings of thought:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ cittuppādan’ti

And each of these is an arising of thought.’

iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā.

That’s what the Buddha said,

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

but why did he say it?

Yathārūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo cittuppādo na sevitabbo;

You should not cultivate the arising of thought which causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

yathārūpañca kho, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo cittuppādo sevitabbo.

And you should cultivate the arising of thought which causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?

And what arising of thought causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline?

Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatena cetasā viharati;

It’s when someone is covetous, and lives with their heart full of covetousness.

byāpādavā hoti, byāpādasahagatena cetasā viharati;

They are malicious, and live with their heart full of ill will.

vihesavā hoti, vihesāsahagatena cetasā viharati

They’re hurtful, and live with their heart intent on harm.

evarūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

That arising of thought causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?

And what arising of thought causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow?

Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, anabhijjhāsahagatena cetasā viharati;

It’s when someone is content, and lives with their heart full of contentment.

abyāpādavā hoti, abyāpādasahagatena cetasā viharati;

They have good will, and live with their heart full of good will.

avihesavā hoti, avihesāsahagatena cetasā viharati

They’re kind, and live with their heart full of kindness.

evarūpaṁ, bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

That arising of thought causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

‘Cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two arisings of thought:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ cittuppādan’ti

And each of these is an arising of thought.’

iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

That’s what the Buddha said, and this is why he said it.

‘Saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two acquisitions of perception:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhan’ti

And each of these is an acquisition of perception.’

iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā.

That’s what the Buddha said,

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

but why did he say it?

Yathārūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo saññāpaṭilābho na sevitabbo;

You should not cultivate the acquisition of perception which causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

yathārūpañca kho, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo saññāpaṭilābho sevitabbo.

And you should cultivate the acquisition of perception which causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?

And what acquisition of perception causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline?

Idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatāya saññāya viharati;

It’s when someone is covetous, and lives with their perception full of covetousness.

byāpādavā hoti, byāpādasahagatāya saññāya viharati;

They are malicious, and live with their perception full of ill will.

vihesavā hoti, vihesāsahagatāya saññāya viharati

They’re hurtful, and live with their perception intent on harm.

evarūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

That acquisition of perception causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?

And what acquisition of perception causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow?

Idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, anabhijjhāsahagatāya saññāya viharati;

It’s when someone is content, and lives with their perception full of contentment.

abyāpādavā hoti, abyāpādasahagatāya saññāya viharati;

They have good will, and live with their perception full of good will.

avihesavā hoti, avihesāsahagatāya saññāya viharati

They’re kind, and live with their perception full of kindness.

evarūpaṁ, bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

That acquisition of perception causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

‘Saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two acquisitions of perception:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhan’ti

And each of these is an acquisition of perception.’

iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

That’s what the Buddha said, and this is why he said it.

‘Diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two acquisitions of views:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhan’ti

And each of these is an acquisition of views.’

iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā.

That’s what the Buddha said,

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

but why did he say it?

Yathārūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo diṭṭhipaṭilābho na sevitabbo;

You should not cultivate the acquisition of views which causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

yathārūpañca kho, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantievarūpo diṭṭhipaṭilābho sevitabbo.

And you should cultivate the acquisition of views which causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?

And what acquisition of views causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline?

Idha, bhante, ekacco evaṁdiṭṭhiko hoti:

It’s when someone has such a view:

‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti

‘There’s no meaning in giving, sacrifice, or offerings. There’s no fruit or result of good and bad deeds. There’s no afterlife. There’s no such thing as mother and father, or beings that are reborn spontaneously. And there’s no ascetic or brahmin who is rightly comported and rightly practiced, and who describes the afterlife after realizing it with their own insight.’

evarūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

That acquisition of views causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?

And what acquisition of views causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow?

Idha, bhante, ekacco evaṁdiṭṭhiko hoti:

It’s when someone has such a view:

‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti

‘There is meaning in giving, sacrifice, and offerings. There are fruits and results of good and bad deeds. There is an afterlife. There are such things as mother and father, and beings that are reborn spontaneously. And there are ascetics and brahmins who are rightly comported and rightly practiced, and who describe the afterlife after realizing it with their own insight.’

evarūpaṁ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

That acquisition of views causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

‘Diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two acquisitions of views:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhan’ti

And each of these is an acquisition of views.’

iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

That’s what the Buddha said, and this is why he said it.

‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of incarnation:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti

And these are equally incarnation.’

iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā.

That’s what the Buddha said,

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

but why did he say it?

Yathārūpaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti

You should not cultivate the kind of incarnation that causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

evarūpo attabhāvapaṭilābho na sevitabbo;

yathārūpañca kho, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti

You should cultivate the kind of incarnation that causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

evarūpo attabhāvapaṭilābho sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?

And what kind of incarnation causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline?

Sabyābajjhaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti;

For one who generates a hurtful incarnation not for the sake of the state of perfection, unskillful qualities grow while skillful qualities decline.

abyābajjhaṁ, bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato pariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

And what kind of incarnation causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow? For one who generates a pleasing incarnation for the sake of the state of perfection, unskillful qualities decline while skillful qualities grow.

‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of incarnation:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti

And these are equally incarnation.’

iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

That’s what the Buddha said, and this is why he said it.

Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

Sir, that’s how I understand the detailed meaning of the Buddha’s brief statement.”

“Sādhu sādhu, sāriputta.

“Good, good, Sāriputta!

Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi.

It’s good that you understand the detailed meaning of my brief statement in this way.”

‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

And the Buddha went on to repeat and endorse Venerable Sāriputta’s explanation in full. Then he went on to explain further:

sevitabbampi, asevitabbampi;

tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti

iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā.

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

Yathārūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo;

yathārūpañca kho, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti

evarūpo kāyasamācāro sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?

Idha, sāriputta, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu;

adinnādāyī kho pana hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ araññagataṁ taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti;

kāmesumicchācārī kho pana hoti, māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti

evarūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

Kathaṁrūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti?

Idha, sāriputta, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati;

adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ araññagataṁ taṁ nādinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti;

kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti

evarūpaṁ, sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

‘Kāyasamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

sevitabbampi, asevitabbampi;

tañca aññamaññaṁ kāyasamācāran’ti

iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Vacīsamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe…

manosamācārampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe…

cittuppādampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe…

saññāpaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe…

diṭṭhipaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi …pe….

‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

sevitabbampi, asevitabbampi;

tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti

iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā.

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

Yathārūpaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo attabhāvapaṭilābho na sevitabbo;

yathārūpañca kho, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti

evarūpo attabhāvapaṭilābho sevitabbo.

Kathaṁrūpaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti?

Sabyābajjhaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti;

abyābajjhaṁ, sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato pariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

‘Attabhāvapaṭilābhampāhaṁ, bhikkhave, duvidhena vadāmi

sevitabbampi, asevitabbampi;

tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābhan’ti

iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo.

Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

“I say that there are two kinds of sight known by the eye:

sevitabbampi, asevitabbampi;

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

sotaviññeyyaṁ saddampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

I say that there are two kinds of sound known by the ear …

sevitabbampi asevitabbampi;

ghānaviññeyyaṁ gandhampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

two kinds of smell known by the nose …

sevitabbampi, asevitabbampi;

jivhāviññeyyaṁ rasampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

two kinds of taste known by the tongue …

sevitabbampi, asevitabbampi;

kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

two kinds of touch known by the body …

sevitabbampi, asevitabbampi;

manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

two kinds of idea known by the mind:

sevitabbampi, asevitabbampī”ti.

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.”

Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca:

When he said this, Venerable Sāriputta said to the Buddha:

“imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi.

“Sir, this is how I understand the detailed meaning of the Buddha’s brief statement.

‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of sight known by the eye:

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.’

iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā.

That’s what the Buddha said,

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

but why did he say it?

Yathārūpaṁ, bhante, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ na sevitabbaṁ;

You should not cultivate the kind of sight known by the eye which causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

yathārūpañca kho, bhante, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevitabbaṁ.

And you should cultivate the kind of sight known by the eye which causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of sight known by the eye:

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.’

iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

That’s what the Buddha said, and this is why he said it.

Sotaviññeyyaṁ saddampāhaṁ, sāriputta …pe…

‘I say that there are two kinds of sound known by the ear …

evarūpo sotaviññeyyo saddo na sevitabbo

evarūpo sotaviññeyyo saddo sevitabbo

evarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabbo

two kinds of smell known by the nose …

evarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabbo

evarūpo jivhāviññeyyo raso na sevitabbo

two kinds of taste known by the tongue …

evarūpo jivhāviññeyyo raso sevitabbo

kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbampāhaṁ, sāriputta

two kinds of touch known by the body …

evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabbo

evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo.

‘Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

two kinds of idea known by the mind:

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.’

iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā.

That’s what the Buddha said,

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

but why did he say it?

Yathārūpaṁ, bhante, manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo;

You should not cultivate the kind of idea known by the mind which causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

yathārūpañca kho, bhante, manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo.

And you should cultivate the kind of idea known by the mind which causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

‘Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of idea known by the mind:

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.’

iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

That’s what the Buddha said, and this is why he said it.

Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

Sir, that’s how I understand the detailed meaning of the Buddha’s brief statement.”

“Sādhu sādhu, sāriputta.

“Good, good, Sāriputta!

Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi.

It’s good that you understand the detailed meaning of my brief statement in this way.”

‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

And the Buddha went on to repeat and endorse Venerable Sāriputta’s explanation in full. Then he went on to explain further:

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā.

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

Yathārūpaṁ, sāriputta, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ na sevitabbaṁ;

yathārūpañca kho, sāriputta, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevitabbaṁ.

‘Cakkhuviññeyyaṁ rūpampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Sotaviññeyyaṁ saddampāhaṁ, sāriputta …pe…

evarūpo sotaviññeyyo saddo na sevitabbo

evarūpo sotaviññeyyo saddo sevitabbo

evarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabbo

evarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabbo

evarūpo jivhāviññeyyo raso na sevitabbo

evarūpo jivhāviññeyyo raso sevitabbo

evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabbo

evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo.

Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta …pe…

evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo

evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo.

‘Manoviññeyyaṁ dhammampāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo.

Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

“I say that there are two kinds of robes:

sevitabbampi, asevitabbampi …pe…

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.

piṇḍapātaṁpāhaṁ, sāriputta

I say that there are two kinds of almsfood …

senāsanaṁpāhaṁ, sāriputta

lodging …

gāmampāhaṁ, sāriputta

village …

nigamampāhaṁ, sāriputta

town …

nagarampāhaṁ, sāriputta

city …

janapadampāhaṁ, sāriputta

country …

puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

individual:

sevitabbampi, asevitabbampī”ti.

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.”

Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca:

When he said this, Venerable Sāriputta said to the Buddha:

“imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa, evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi.

“Sir, this is how I understand the detailed meaning of the Buddha’s brief statement.

‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of robes …

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā.

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

Yathārūpaṁ, bhante, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cīvaraṁ na sevitabbaṁ;

yathārūpañca kho, bhante, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cīvaraṁ sevitabbaṁ.

‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Piṇḍapātaṁpāhaṁ, sāriputta …pe…

almsfood …

evarūpo piṇḍapāto na sevitabbo

evarūpo piṇḍapāto sevitabbo

senāsanaṁpāhaṁ, sāriputta …pe…

lodging …

evarūpaṁ senāsanaṁ na sevitabbaṁ

evarūpaṁ senāsanaṁ sevitabbaṁ

gāmampāhaṁ, sāriputta …pe…

village …

evarūpo gāmo na sevitabbo

evarūpo gāmo sevitabbo

evarūpo nigamo na sevitabbo

town …

evarūpo nigamo sevitabbo

evarūpaṁ nagaraṁ na sevitabbaṁ

city …

evarūpaṁ nagaraṁ sevitabbaṁ

evarūpo janapado na sevitabbo

country …

evarūpo janapado sevitabbo.

‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

individual:

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

that which you should cultivate, and that which you should not cultivate.’

iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā.

That’s what the Buddha said,

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

but why did he say it?

Yathārūpaṁ, bhante, puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo puggalo na sevitabbo;

You should not cultivate the kind of individual who causes unskillful qualities to grow while skillful qualities decline.

yathārūpañca kho, bhante, puggalaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo puggalo sevitabbo.

And you should cultivate the kind of individual who causes unskillful qualities to decline while skillful qualities grow.

‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

‘I say that there are two kinds of individual:

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

those who you should cultivate, and those who you should not cultivate.’

iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttanti.

That’s what the Buddha said, and this is why he said it.

Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti.

Sir, that’s how I understand the detailed meaning of the Buddha’s brief statement.”

“Sādhu sādhu, sāriputta.

“Good, good, Sāriputta!

Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi.

It’s good that you understand the detailed meaning of my brief statement in this way.”

‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

And the Buddha went on to repeat and endorse Venerable Sāriputta’s explanation in full. Then he added:

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā.

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

Yathārūpaṁ, sāriputta, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpaṁ cīvaraṁ na sevitabbaṁ;

yathārūpañca kho, sāriputta, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cīvaraṁ sevitabbaṁ.

‘Cīvaraṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

(Yathā paṭhamaṁ tathā vitthāretabbaṁ)

Evarūpo piṇḍapāto

evarūpaṁ senāsanaṁ

evarūpo gāmo

evarūpo nigamo

evarūpaṁ nagaraṁ

evarūpo janapado.

‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā.

Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

Yathārūpaṁ, sāriputta, puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo puggalo na sevitabbo;

yathārūpañca kho, sāriputta, puggalaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo puggalo sevitabbo.

‘Puggalaṁpāhaṁ, sāriputta, duvidhena vadāmi

sevitabbampi, asevitabbampī’ti

iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo.

Sabbepi ce, sāriputta, khattiyā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyyuṁ, sabbesānampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya.

“If all the aristocrats, brahmins, peasants, and menials were to understand the detailed meaning of my brief statement in this way, it would be for their lasting welfare and happiness.

Sabbepi ce, sāriputta, brāhmaṇā …pe…

sabbepi ce, sāriputta, vessā

sabbepi ce, sāriputta, suddā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyyuṁ, sabbesānampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya.

Sadevakopi ce, sāriputta, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyya, sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

If the whole world—with its gods, Māras, and divinities, this population with its ascetics and brahmins, gods and humans—was to understand the detailed meaning of my brief statement in this way, it would be for the whole world’s lasting welfare and happiness.”

Idamavoca bhagavā.

That is what the Buddha said.

Attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.

Satisfied, Venerable Sāriputta approved what the Buddha said.

Sevitabbāsevitabbasuttaṁ niṭṭhitaṁ catutthaṁ.

Topics & Qualities:

Ethical conduct

Ethical conduct

A disciplined way of living grounded in harmlessness and integrity. Ethical conduct restrains the body and speech from harm, purifies behavior, and forms the foundation for collectedness and wisdom.

Also known as: moral integrity, right action, virtue
Pāli: sīla, sammākammanta
View all discourses →
Investigation

Investigation

Investigation involves the process of a careful inquiry of mental states, qualities, and phenomena, examining their arising, persisting, and ceasing in order to understand their true nature and support the cultivation of wisdom and awakening.

Also known as: inquiry, contemplation, examination, analysis, exploration
Pāli: vicaya, vīmaṃsā, parikkhati
View all discourses →
Liberation

Liberation

Liberation can imply a temporary release of the mind, i.e. liberated from certain unwholesome mental qualities or complete liberation from all unwholesome qualities of the mind, i.e. Nibbāna.

Also known as: freedom, release, emancipation, deliverance
Pāli: vimutti, vimokkha, cetovimutti, paññāvimutti, akuppā cetovimutti
View all discourses →
Right effort

Right effort

Energy and resolve directed toward preventing unwholesome states from arising, abandoning arisen unwholesome states, cultivating wholesome states, and maintaining arisen wholesome states; persistent application of the mind aligned with the path.

Also known as: right endeavor, right striving
Pāli: sammāvāyāma, padhāna
View all discourses →
Wisdom

Wisdom

Lived understanding and sound judgment that steers the mind away from suffering, distinct from mere accumulation of facts.

Also known as: (of a person) wise, astute, intelligent, learned, skilled, firm, stable, steadfast, an experiential understanding of the four noble truths
Pāli: paññā, medhā, dhīra, paṇḍita, asammūḷha
View all discourses →

Last updated on July 27, 2026