The Buddha teaches on with the sakyans, presenting a tenfold teaching for disciples on the path.

AN 10.46 With the Sakyans

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho sambahulā sakkā upāsakā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho sakke upāsake bhagavā etadavoca:

“api nu tumhe, sakkā, aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasathā”ti?

“Appekadā mayaṁ, bhante, aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasāma, appekadā na upavasāmā”ti.

“Tesaṁ vo, sakkā, alābhā tesaṁ dulladdhaṁ, ye tumhe evaṁ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasatha, appekadā na upavasatha.

Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ aḍḍhakahāpaṇaṁ nibbiseyya. Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ kahāpaṇaṁ nibbiseyya. Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ dve kahāpaṇe nibbiseyyatayo kahāpaṇe nibbiseyyacattāro kahāpaṇe nibbiseyyapañca kahāpaṇe nibbiseyyacha kahāpaṇe nibbiseyyasatta kahāpaṇe nibbiseyyaaṭṭha kahāpaṇe nibbiseyyanava kahāpaṇe nibbiseyyadasa kahāpaṇe nibbiseyyavīsa kahāpaṇe nibbiseyyatiṁsa kahāpaṇe nibbiseyyacattārīsaṁ kahāpaṇe nibbiseyyapaññāsaṁ kahāpaṇe nibbiseyyakahāpaṇasataṁ nibbiseyya. Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, api nu so puriso divase divase kahāpaṇasataṁ kahāpaṇasahassaṁ nibbisamāno laddhaṁ laddhaṁ nikkhipanto vassasatāyuko vassasatajīvī mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigaccheyyā”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, api nu so puriso bhogahetu bhoganidānaṁ bhogādhikaraṇaṁ ekaṁ rattiṁ ekaṁ divasaṁ upaḍḍhaṁ rattiṁ upaḍḍhaṁ divasaṁ ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyyā”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kissa hetu”?

“Kāmā hi, bhante, aniccā tucchā musā mosadhammā”ti.

“Idha pana vo, sakkā, mama sāvako dasa vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno. Tiṭṭhantu, sakkā, dasa vassāni. Idha mama sāvako nava vassāniaṭṭha vassānisatta vassānicha vassānipañca vassānicattāri vassānitīṇi vassānidve vassāniekaṁ vassaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno. Tiṭṭhatu, sakkā, ekaṁ vassaṁ. Idha mama sāvako dasa māse appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno. Tiṭṭhantu, sakkā, dasa māsā. Idha mama sāvako nava māseaṭṭha māsesatta māsecha māsepañca māsecattāro māsetayo māsedve māseekaṁ māsaṁaḍḍhamāsaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno. Tiṭṭhatu, sakkā, aḍḍhamāso. Idha mama sāvako dasa rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno. Tiṭṭhantu, sakkā, dasa rattindivā. Idha mama sāvako nava rattindiveaṭṭha rattindivesatta rattindivecha rattindivepañca rattindivecattāro rattindivetayo rattindivedve rattindive

ekaṁ rattindivaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno. Tesaṁ vo, sakkā, alābhā tesaṁ dulladdhaṁ, ye tumhe evaṁ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasatha, appekadā na upavasathā”ti.

“Ete mayaṁ, bhante, ajjatagge aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasissāmā”ti.

Chaṭṭhaṁ.

Reference Translation by Bhikkhu Sujato (CC0).

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme.

At one time the Buddha was staying in the land of the Sakyans, near Kapilavatthu in the Banyan Tree Monastery.

Atha kho sambahulā sakkā upāsakā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho sakke upāsake bhagavā etadavoca:

Then on the sabbath several Sakyan lay followers went up to the Buddha, bowed, and sat down to one side. The Buddha said to them:

“api nu tumhe, sakkā, aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasathā”ti?

“Sakyans, do you observe the sabbath with its eight factors?”

“Appekadā mayaṁ, bhante, aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasāma, appekadā na upavasāmā”ti.

“Sir, sometimes we do, sometimes we don’t.”

“Tesaṁ vo, sakkā, alābhā tesaṁ dulladdhaṁ, ye tumhe evaṁ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasatha, appekadā na upavasatha.

“That’s your loss, Sakyans, it’s your misfortune. In this life with its fear of sorrow and death, you sometimes keep the sabbath and you sometimes don’t.

Taṁ kiṁ maññatha, sakkā,

What do you think, Sakyans?

idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ aḍḍhakahāpaṇaṁ nibbiseyya.

Take a man who earns half a dollar for an honest day’s work.

Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti?

Is this enough to call him a deft and industrious man?”

“Evaṁ, bhante”.

“Yes, sir.”

“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā,

“What do you think, Sakyans?

idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ kahāpaṇaṁ nibbiseyya.

Take a man who earns a dollar for an honest day’s work.

Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti?

Is this enough to call him a deft and industrious man?”

“Evaṁ, bhante”.

“Yes, sir.”

“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā,

“What do you think, Sakyans?

idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ dve kahāpaṇe nibbiseyya

Take a man who, for an honest day’s work, earns two dollars …

tayo kahāpaṇe nibbiseyya

three dollars …

cattāro kahāpaṇe nibbiseyya

four dollars …

pañca kahāpaṇe nibbiseyya

five dollars …

cha kahāpaṇe nibbiseyya

six dollars …

satta kahāpaṇe nibbiseyya

seven dollars …

aṭṭha kahāpaṇe nibbiseyya

eight dollars …

nava kahāpaṇe nibbiseyya

nine dollars …

dasa kahāpaṇe nibbiseyya

ten dollars …

vīsa kahāpaṇe nibbiseyya

twenty dollars …

tiṁsa kahāpaṇe nibbiseyya

thirty dollars …

cattārīsaṁ kahāpaṇe nibbiseyya

forty dollars …

paññāsaṁ kahāpaṇe nibbiseyya

fifty dollars …

kahāpaṇasataṁ nibbiseyya.

a hundred dollars.

Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti?

Is this enough to call him a deft and industrious man?”

“Evaṁ, bhante”.

“Yes, sir.”

“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā,

“What do you think, Sakyans?

api nu so puriso divase divase kahāpaṇasataṁ kahāpaṇasahassaṁ nibbisamāno laddhaṁ laddhaṁ nikkhipanto vassasatāyuko vassasatajīvī mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigaccheyyā”ti?

Suppose that man earned a hundred or a thousand dollars every day and saved it all up. If he lived for a hundred years, would he not accumulate a large mass of wealth?”

“Evaṁ, bhante”.

“Yes, sir.”

“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā,

“What do you think, Sakyans?

api nu so puriso bhogahetu bhoganidānaṁ bhogādhikaraṇaṁ ekaṁ rattiṁ ekaṁ divasaṁ upaḍḍhaṁ rattiṁ upaḍḍhaṁ divasaṁ ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyyā”ti?

Would that man, on account of that wealth, experience perfect happiness for a single day or night, or even half a day or night?”

“No hetaṁ, bhante”.

“No, sir.”

“Taṁ kissa hetu”?

“Why is that?”

“Kāmā hi, bhante, aniccā tucchā musā mosadhammā”ti.

“Because sensual pleasures, sir, are impermanent, hollow, false, and deceptive.”

“Idha pana vo, sakkā, mama sāvako dasa vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya.

“But take one of my disciples who lives diligent, keen, and resolute for ten years, practicing in line with my instructions. They can experience perfect happiness for a hundred years, ten thousand years, or a hundred thousand years.

So ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno.

And they could become a once-returner or a non-returner, or, as a sure bet, a stream-enterer.

Tiṭṭhantu, sakkā, dasa vassāni.

Let alone ten years,

Idha mama sāvako nava vassāni

take one of my disciples who lives diligent, keen, and resolute for nine years …

aṭṭha vassāni

eight years …

satta vassāni

seven years …

cha vassāni

six years …

pañca vassāni

five years …

cattāri vassāni

four years …

tīṇi vassāni

three years …

dve vassāni

two years …

ekaṁ vassaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno.

one year …

Tiṭṭhatu, sakkā, ekaṁ vassaṁ.

Idha mama sāvako dasa māse appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno.

ten months …

Tiṭṭhantu, sakkā, dasa māsā.

Idha mama sāvako nava māse

nine months …

aṭṭha māse

eight months …

satta māse

seven months …

cha māse

six months …

pañca māse

five months …

cattāro māse

four months …

tayo māse

three months …

dve māse

two months …

ekaṁ māsaṁ

one month …

aḍḍhamāsaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno.

a fortnight …

Tiṭṭhatu, sakkā, aḍḍhamāso.

Idha mama sāvako dasa rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno.

ten days …

Tiṭṭhantu, sakkā, dasa rattindivā.

Idha mama sāvako nava rattindive

nine days …

aṭṭha rattindive

eight days …

satta rattindive

seven days …

cha rattindive

six days …

pañca rattindive

five days …

cattāro rattindive

four days …

tayo rattindive

three days …

dve rattindive

two days …

ekaṁ rattindivaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī anāgāmī apaṇṇakaṁ sotāpanno.

Let alone two days, take one of my disciples who lives diligent, keen, and resolute for one day, practicing in line with my instructions. They can experience perfect happiness for a hundred years, ten thousand years, or a hundred thousand years. And they could become a once-returner or a non-returner, or, as a sure bet, a stream-enterer.

Tesaṁ vo, sakkā, alābhā tesaṁ dulladdhaṁ, ye tumhe evaṁ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasatha, appekadā na upavasathā”ti.

It’s your loss, Sakyans, it’s your misfortune. In this life with its fear of sorrow and death, you sometimes keep the sabbath and you sometimes don’t.”

“Ete mayaṁ, bhante, ajjatagge aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasissāmā”ti.

“Well, sir, from this day forth we will observe the sabbath with its eight factors.”

Chaṭṭhaṁ.

Qualities:

Fear

Fear

A constricting mental state that arises when the mind perceives threat or danger. It agitates and destabilizes, driving the mind toward avoidance, paralysis, or desperate action.

Also known as: feeling afraid, timid, dread, fright, horror, panic, terror
Pāli: bhaya, dara
View all discourses →
Happiness

Happiness

Bodily ease and comfort; a pleasant feeling experienced with the body. In the third jhāna, one dwells experiencing this pleasure with the body. It is abandoned, along with bodily pain, for the fourth jhāna to arise.

Also known as: pleasant abiding, positive state of mind, sense of ease
Pāli: sukha
View all discourses →
Sensual desire

Sensual desire

A mental quality of desiring sensory gratification. It pulls the mind’s attention toward sights, sounds, smells, tastes, or touches in a search for satisfaction.

Also known as: craving for sensuality, passion for sensual pleasures, lust, pull toward enticing sense objects
Pāli: kāmacchanda
View all discourses →
Sorrow

Sorrow

Grief or sadness that follows loss or disappointment, dimming the mind’s natural brightness. It clouds clear perception.

Also known as: grief, sadness
Pāli: soka, socati
View all discourses →

Last updated on July 27, 2026